Masu mediji ir cilvēku paplašinājumi, un tie ir lielā mērā atkarīgi no savstarpējās mijiedarbības un attīstības. Tomēr, līdz ar nemitīgo mediju attīstību, ir nepieciešama arī atbilstoša masu mediju kritika. Interaktivitātes līmenis jeb pakāpe komunikācijā ir cieši saistīta ar komunikācijā iesaistīto mediju, tā īpašībām un interaktivitātes kapacitāti, cik lielā mērā konkrētais medijs var būt interaktīvs.
Interaktivitāte komunikācija tiek realizēta izmantojot arī datora komunikācijas tehnoloģijas. To pamatā ir interfeiss jeb saskarne ar datora lietotāju. Pirmās nojausmas un idejas par lietotāja grafisko interfeisu (LGI), interaktīvu vidi, ikonām, datu hierarhijas struktūrām, hipertekstiem utt. ir sastopamas kopš 20. gadsimta 50. gadiem. Jau 1963. gadā Masačūsetsas tehnoloģiju institūta (MIT) Linkolna laboratorijas datorā TX-2 tika izstrādāts projekts “Sketchpad”, ko nosacīti varētu dēvēt par pirmajiem soļiem ceļā uz datu vizualizāciju datora ekrānā, datorgrafiku un lietotāja grafiskā interfeisa dizainu (LGI).
Modernās tehnoloģijas ir sākušas attīstīties pavisam nesen. Modernās tehnoloģijas ir paplašinājušas masu komunikācijas jēdzienu. Ir parādījušies tādi nekontrolējami masu saziņas līdzekļi kā Internets. Jaunās tehnoloģijas piedāvā daudz vairāk veidus, kā auditorijai nodot informāciju. Mūsdienās informācija var tikt savākta un izplatīta daudz īsākā laika posmā, nekā tas bija agrāk.
Maklūens (McLuhen - vairāk wiki) ( uzskatīja, ka mediji rada revolūciju, tie paši ir revolūcija, neatkarīgi no to satura, pateicoties tikai savai tehnoloģiskai struktūrai. No šī brīža pasaule ieiet acumirklīgas komunikācijas ērā, kas apņem visu planētu.
Komunikācijas procesa uztvere ir kā jēgas ģenerēšana. Vēstījums tiek veidots no zīmēm, vēstījums stimulē saņēmēju veidot jēgu kas kaut kādā veidā ir saistīta ar jēgu ko ģenerēja pārraidītājs. Jo vairāk notiek apmainīšanās ar zīmēm, jo vairāk tiek lietotas vienas un tās pašas zīmes, jo tuvākas un līdzīgas ir šo vēstījumu abas nozīmes (ģenerētā un uztvertā). Valoda ir svarīga ne tikai līdzeklis ar kura palīdzību cilvēki mijiedarbojas viens ar otru, bet tas ir arī svarīgs līdzeklis izziņas procesā, kuru cilvēki izmanto definējot un novērtējot vienam otru. Sarunās tā pat kā rakstībā tiek izmantoti dažādi noteikumi, lai izslēgtu nejaušības, kas komunikāciju varētu padarīt neiespējamu.
Autors: Edgars Koroņevskis, projektu direktors